Ātrie kredīti un ilgtspējīga attīstība

Ātrie kredīti nav gluži tie kredīti, kuru aktīvus valsts vēlas papildināt. Kāpēc tā? Pirmkārt, ātrajiem kredītiem ir necaurspīdīgi, ļoti necaurspīdīgi finanšu avoti, kur pretim bankām aktīvus veido gan iekšzemes, gan ārvalstu depozīti, kurus viegli izsekot; otrkārt, ātro kredītu firmām ir lieli procenti, lieli ienākumi, bet nav jāpaplašina sava darbība, piemēram, veidojot jaunas ražotnes, atverot jaunas filiāles, u.t.t., jo tos ir ērti izsniegt internetā; treškārt, ātrie kredīti mazina iedzīvotāju pirktspēju, jo vairāk naudas tiek tērēts nākamajam maksājumam, nevis pakalpojumiem un precēm. Tādējādi jājautā – kāds tad ir ātro kredītu pienesums Latvijas ekonomikā, un kādas ir tā ilgtermiņa perspektīvas?

Kredīts internetā finanšu tirgū ir ienācis, “izsvēpējot” savus galvenos konkurentus – bankas un lombardus – un gūstot milzīgu peļņu (2013. gada pirmajos sešos mēnešos – 13,2 miljoni latu, salīdzinot ar visas nozares ~7 miljoniem 2011. gadā), taču kopumā klientu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1. pusgadu, ir sarucis par 18%. Ātrā kredīta panākumu atslēgas ir dažādas – gan kredīta izsniegšanas ātrums, ērtums, gan absolūts konkurences trūkums, jo vienīgie konkurenti rodami lombardu nozarē, kura tomēr izceļas ar uzticamu klientu bāzi. Atbildot uz jautājumu par ātro kredītu lomu Latvijas ekonomikā – skaidrs, ka arī kredītdevēji maksā nodokļus, tomēr, zinot, ka lielāko ātro kredītu devēju (“4Finance”) nesen iegādājās kāds Krievijas miljardieris, galīgi nav skaidrs, kur paliek Latvijas iedzīvotāju nauda – diez vai, ka vairs Latvijā.

4finance

Tādēļ var teikt, ka Latvijas ekonomikā ātrie kredīti ir drīzāk sūce, nevis būtisks pienesums. Apsveicama ir mūsu kredītdevēju aktivitāte ārvalstīs, taču nav nekāda iemesla domāt, ka vismaz lielāko firmu ienākumi paliek Latvijā. Ātrie kredīti diezin vai kādreiz kļūs populārāki nekā tagad, taču banku pilnīgā apātija attiecībā uz tik aktīvu konkurentu, kas burtiski noceļ naudu no degungala, liecina par to, ka ātrajam kredītam ir visas iespējas vēl pāris gadus pacīnīties par Latvijas iedzīvotāju maciņu saturiem – jo kas gan viņiem to liedz?

Komentāri

Nav komentāri

Pievieno komentāru

Vārds *

E-pasts *