Ātro kredītu kari: šī gada marta jaunumi

Kredīti, nauda

Ātrie kredīti, kurus mēģina ierobežot jau no 2013. gada beigām, atkal ir nonākuši mediju un sabiedrības redzeslokā, jo pašlaik tiek izskatīti iespējamie šīs nozares grozījumi. Pašlaik, uz marta beigām, ir izskatīta tikai daļa paredzēto grozījumu – par diviem jau deputāti ir vienojušies, kamēr svarīgākie paliek ēnā.

Kaismīgākās diskusijas pašlaik notiek par procentu likmes griestu ierobežošanu, kas var atstāt paliekošu iespaidu uz ātro kredītdevēju uzņēmējdarbību (ja neizdomās, kā to apiet). Lai gan grozījumu izstrāde ir krietni ieilgusi, šoreiz noteikts, ka tiem būs jāstājas spēkā no šī gada 1. jūlija. Jāatgādina, ka ātro kredītu nozare pērn piedzīvojusi aptuveni 25% kritumu izsniegto kredītu apjomā, galvenokārt pateicoties patērētāju kreditēšanas vadlīniju ieviešanai, kuras nebanku kredītdevēji pieņēma 2014. gada 1. janvārī.

Par ko deputāti ir vienojušies?

Deputāti ir provizoriski vienojušies par diviem blakuspunktiem – ātro kredītu darba laika ierobežošanu (kuru jau tagad lielākā daļa kredītdevēju ievēro) tā, ka tie varēs izsniegt kredītus tikai laikā no 8 līdz 22. Šim ieteikumam, tā sakot, nav kāju, jo lielākā daļa kredītdevēju tāpat šajā laikā kredītus neizsniedz, vai izsniedz līdzīgā laikā, piemēram, no 7 līdz 24.

Tāpat nākamās izmaiņas ir paredzētas kredītdevēju licencēšanā – nebanku kredītdevējiem licenci, iespējams, no 1. jūlija vairs nevajadzēs pirkt katru gadu, tikai to atjaunot, samaksājot nodevu (tiek apsvērta arī iegāde uz 5 gadiem). Šķiet, šis punkts paredzēts, lai atvieglotu birokrātijas sakārtošanu. Citi ierobežojumi, piemēram, līgumsoda griestu noteikšana, vēl nav pilnībā atbalstīti, taču par līgumsoda ierobežošanu līdz 100%, lai gan pirmīt izskanējis cits cipars – 18%. Tika ieteikts arī nodot ātro kredītu pārraudzību FKTK pārziņā, taču šis priekšlikums atsaucību neguva.

Kas palicis novārtā?

Pašlaik pats lielākais zemūdens akmens, par kuru vēl izvairās runāt, ir procentu likmju griesti. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) grib panākt likmju griestu noteikšanu, kurpretim kredītdevēji iebilst, ka tas sagraušot nozari. Lai gan Lietuvā un Igaunijā procentu likmju griestu ieviešana nav “sagrāvusi” nozari, lielākā daļa, piemēram, Lietuvas kredītdevēju, noteikuši kredītu likmi 195-199% apmērā, kas acīmredzami parāda, ka aizdevēji, tā vietā, lai konkurētu savā starpā, vienkārši iekļaujas likuma rāmjos. Izskatās, ka nozare gatavojas pārmaiņām, lai vai kā beigtos šis likumprojekts, jo liela daļa kredītdevēju pārgājuši uz patēriņa kredīta izsniegšanu līdztekus ātrajiem kredītiem.

Tāpat nav izskanējušas nopietnas diskusijas par vēl vienu ātro kredītu “sāpīgo” aspektu – maksātspējas vērtēšanu. Pašlaik ar likumu noteikts, ka klienta maksātspēja jāvērtē, ja kredīta summa pārsniedz 427 eiro, un par zemākām summām iespējams paļauties uz kredītņēmēja sniegtajām ziņām. Lai gan par nepatiesi sniegtām ziņām var iestāties kriminālatbildība, vēl joprojām dzirdams par indivīdiem, kas saņēmuši milzīgus kredītus par spīti ienākumu trūkumam.

Komentāri

Nav komentāri

Pievieno komentāru

Vārds *

E-pasts *