Izsniegto ātro kredītu apjoms sarucis

Kredīti, nauda

No jauna izsniegto ātro kredītu apjoms sarucis par 30%

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) dati liecina, ka 2014. gadā no jauna izsniegto kredītu apjoms asociācijas biedru vidū sarucis par 30%, savukārt pašā nebanku kreditēšanas sektorā tas samazinājies par 11,5%. Precīzi dati vēl nav pieejami, taču gaidāms, ka tos publicēs tuvākajos mēnešos. Nebanku kreditēšanas nozarē pašlaik darbojas 58 uzņēmumi – pieci ir nākuši klāt kopš pagājušā gada – bet LNKA dati uzskatāmi par reprezentatīviem, jo asociācijā apvienojušies lielākie kredītdevēji, kuriem pieder 70% no tirgus.

Kāpēc mazāk ņem ātros kredītus?

Iespējams, ka ātros kredītus nemaz neņem mazāk – tos mazāk izsniedz. LNKA vadītāja B. Fromane apgalvo, ka, uzlabojoties maksātspējas vērtēšanai – no 2014. gada 1. janvāra stājās spēkā patērētāju maksātspējas vērtēšanas vadlīnijas, – kā arī datu apmaiņai kredītdevēju starpā, ātros kredītus izsniedz mazāk. Konkrētāk, PTAC vadlīnijas paredz, ka cilvēkam aizņemoties jānorāda patiesīgi ikmēneša ienākumi, pēc kuriem kredītdevējs var izvērtēt, kādu summu aizņēmējs būs spējīgs apmaksāt. Tāpat LNKA biedri savā starpā apmainās ar informāciju par aktīvajiem kredītiem, tādējādi novēršot situācijas, kurās cilvēks aizņemas kredītu pie vairākiem kredītdevējiem, lai atmaksātu iepriekšējo kredītu, utt.

Esot samazinājies arī t.s. “lielo kavētāju” skaits, kā arī pieaudzis to cilvēku skaits, kuri kredītus atdod laikā. Cilvēki arī aizņemas arvien mazākus kredītus ar lielāku apmaksas termiņu. Vidējā kredīta summa samazinājusies par 10% līdz 160 eiro. Par spīti tam, ka summas samazinās, medijos neminēta, taču acīmredzama pārvērtība ātro kredītu laukā ir tāda, ka šie uzņēmumi arvien vairāk pārfokusējas uz patēriņa kredīta izsniegšanu. Tas ir, piemēram, Ferratum jau pakalpojuma sākumlapā piedāvā aizdevumus līdz 1500 eiro. Arī citi kredītdevēji vai nu sāk piedāvāt lielākus aizdevumus, vai ievieš pakalpojumus, kas tiem analogi, piemēram, kredītlīniju.

Vēl nav pieejami visaptveroši dati par nebanku kredītdevēju ienākumiem, taču skaidrs, ka ātro kredītu izsniedzēji tāpat turpina strādāt ar augstiem peļņas rādītājiem. B. Fromane uzskata, ka augsta peļņa nav rādītājs tam, ka nozari vajadzētu apcirpt. Gluži otrādi – augsta peļņa liecinot, ka nozarē tikai augs konkurence, lai gan nav skaidrs, kāpēc lielākajiem kredītdevējiem bieži vien ir praktiski identiskas kredītlikmes – viena no zemākajām ir 213,8%, kas ir Credit24, savukārt “zelta standarts” pašā nozarē ir vien 218,9%. Īsāk sakot, nav skaidrs, kāpēc nozares spēlētāji, kuri it kā ir sīvi konkurenti, cits no cita praktiski neatšķiras.

No otras puses, B. Fromane min, ka Latvijā šie pakalpojumi ir salīdzinoši lēti – noteikti izdevīgāki, nekā Somijā,  Igaunijā, Zviedrijā. Taču tur tie, visticamāk, ir daudz mazāk pieprasīti. Piemēram, Igaunijā ātrie kredīti jau praktiski padarīti par paralikumiskiem, jo likumdošanā noteikti procentu likmju griesti, savukārt Somijā darbojas programmas, ar kurām cilvēkiem palīdz izkļūt no šādu aizdevumu “cilpām”. Un tas mūs pieved pie tā, kāpēc, pat nemainoties likumdošanai, ātro kredītu tirgus saruks arī turpmāk – cilvēki lēnām kļūst bagātāki, un bagātiem cilvēkiem šādus aizdevumus nevajag.

Komentāri

Nav komentāri

Pievieno komentāru

Vārds *

E-pasts *