Kredītu dzēšana

Ar kredītu dzēšanu parasti domā studējošā un studiju kredītu daļēju vai pilnīgu atlaišanu. Tas ir iespējams gadījumā, ja studiju vai studējošo (vai abus) kredītus ir galvojusi valsts. Krīzes gados valsts beidza segt kredītņēmēju kredītus, taču no 2013. gada šī sistēma atkal darbojas, un no 2014. gada valsts sāk apmaksāt studiju kredītu 406, bet studējošā kredītu – 200 cilvēkiem. Kredītu dzēšana citos gadījumos notiek ļoti reti. Piemēram, DNB banka bez skaļiem paziņojumiem dzēsa kredītsaistības bojāgājušajiem Zolitūdes traģēdijā. Tāpat no nākamā gada, šķiet, kredīts tiks dzēsts arī tiem, kam kredīta galvojumā ir nekustamais īpašums (t.s. “nolikto atslēgu princips”), taču šajā gadījumā nāksies šķirties no nekustamā īpašuma.

Kas var pieteikties kredītu dzēšanai?

Uz kredīta dzēšanu var pretendēt tie, kas strādā valsts struktūrās. Tas, kura kredītu dzēš, tiek noteikts konkursa kārtībā. Atkarībā no nozares konkurss var būt pat trīs uz vienu vietu. Parasti saņēmēju vidū ir mazāk pelnošo profesiju pārstāvju, piemēram, skolotāju. Vadoties pēc iepriekšējo gadu pieredzes, kredīta dzēšana saistībā ar profesiju pieejama galvenokārt tiem, kas strādā:

  • ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus;
  • NVO, kas pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumus;
  • privātajos bērnudārzos;
  • valsts vai pašvaldību institūcijās.

Tomēr jāņem vērā, ka valsts katru gadu ap novembra sākumu vai vidu paziņo profesiju sarakstu, kam valsts ir gatava segt kredītu. Tāpat jāņem vērā, ka kredīta dzēšana darbojas tikai tādā gadījumā, ja persona turpina darbu tāda tipa institūcijā, kādā tā kvalificējusies kredīta dzēšanai. Darba slodze nedrīkst būt mazāka, nekā pusslodze.

Jāņem vērā, ka valsts nosaka šīs profesijas, vadoties pēc sabiedrībā jaušamajām tendencēm. Piemēram, šogad kredītu dzēšanai noteikta priekšroka reģionos strādājošajiem ārstiem – šādi valsts vēlas mazināt nevienlīdzību, jo lielākā daļa ārstu Latvijā strādā Rīgā, kamēr reģionos ir tikai 62% no nozarē strādājošajiem. Kredītu var dzēst tikai tad, kad jau gads nostrādāts atbilstošajā nozarē.

Kā pieteikties studiju kredītu dzēšanai?

Jāiesniedz šādi dokumenti Studiju un zinātnes administrācijā:

  • pieteikums kredītu dzēšanai par valsts līdzekļiem;
  • darbavietas izziņa;
  • diploma kopija par izglītības saņemšanu.

Tāpat iespējams dzēst 30% no studējošā kredīta par katru bērnu, kas piedzimis vai adoptēts kredīta atmaksas laikā. Lai pieteiktos šī kredīta dzēšanai, nepieciešams vērsties kredītiestādē, kas atbilst par šo kredītu. Tas ir, jāvēršas bankā ar dzimšanas apliecību, kā arī diploma kopiju par izglītības saņemšanu.

Valsts dzēš kredītus arī tad, ja cilvēks ir miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu. Lai dzēstu kredītu, kas radies otrajā gadījumā, jāvēršas pie bankas, kas izsniegusi kredītu, rakstot pieteikumu un uzrādot invalīda apliecību.

Kā kredīts tiek dzēsts?

Vienā vārdā – pakāpeniski. Tas ir, ja kredīts jāatmaksā 10 gadu laikā, tad katru gadu tiek dzēsti 10% no kredīta summas. Savukārt ja kredīts dzēšams 5 gadu laikā, tad katru gadu tiek atmaksāti 20% no summas. Jāatgādina, ka procenti netiek dzēsti – tie jāatmaksā pašam. No otras puses, šie procenti ir visnotaļ mazi, tāpēc dažreiz tos iespējams samaksāt vairākus gadus uz priekšu vienā maksājumā, lai nav lieki jāuztraucas katru gadu.

Iespējams, ka rakstā uzzinājāt ko tādu, kas var būtiski uzlabot jūsu dzīves kvalitāti (vai varbūt tagad sūkstāties, ka esat nokavējis), taču skaidrs ir viens – ne visi zina par šādu iespēju. Iespējams, tas ir tādēļ, ka valstij tas tomēr maksā bargu naudu (šogad kāds pusotrs miljons eiro). Lai būtu kā būdams, atcerieties, ka saistībā ar šo būtu svarīgi informēt savus radus, kam šāda iespēja noteikti noderētu. Lai gan nav pārāk daudz cilvēku, kas strādā valsts nozarē, arī tie, kam ir studējošā kredīts un ir piedzimuši bērni, šādu ziņu novērtēs.

Komentāri

Nav komentāri

Pievieno komentāru

Vārds *

E-pasts *