Kredītu reģistrs

Lai gan pastāv vairākas privātas datubāzes, kurās rodama fizisko un juridisko personu parādsaistību vēsture, Kredītu reģistrs ir valstiska institūcija, kuru kontrolē Latvijas Banka. Tajā atrodama informācija par kredītņēmēju parādsaistībām, gan aktīvajām, gan pagātnes. Vissaistošākais tas ir bankām un citiem aizdevējiem, jo ļauj uzzināt kredītdevēja uzticamību un pagātnes saistības. Kredītu reģistra darbību regulē Kredītu reģistra likums. Šajā rakstā tiks apskatīts tas, ko patērētājiem visvairāk vajag zināt par Kredītu reģistru.

Ko der zināt par Kredītu reģistru?

Ātrais kredīts

  • Kredītu reģistrā iespējams atrast informāciju par klientu, klienta saistībām un klienta saistību pārkāpumiem. Kredītu reģistrā iekļauj arī šīs informāciju par saistību raksturu, kā arī datumu, kurā šīs ziņas reģistrā iekļautas vai labotas;
  • Kredītu reģistrā atrodamā informācija par pārkāpumiem glabājas 15 gadus, ja parāds nav nomaksāts, bet 5 gadus, ja tas ir apmaksāts;
  • Kredītu reģistrā iespējams reģistrēt pārkāpumu, ja kavējuma summa ir vismaz 150 eiro, bet maksājums kavēts vismaz 60 dienas;
  • Kredītu reģistrā atrodamo informāciju sniedz Kredītu reģistra dalībnieki, kad tiek noslēgts finanšu pakalpojumu līgums;
  • Latvijas iedzīvotāji var pieprasīt informāciju, kas par viņiem rodama Kredītu reģistrā, gan Latvijas Bankas mājaslapā, gan klātienē, gan pa pastu.

Starp Kredītu reģistra dalībniekiem ir kredītiestādes, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, piemēram, bankas, nebanku kredītdevēji (ātro kredītu devēji) un līzinga kompānijas. Tāpat reģistrā piedalās komercsabiedrības, kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādi un kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus. Bez tam dalībnieki ir arī krājaizdevu sabiedrības, apdrošinātāji un valsts kapitālsabiedrības.

Kā “izkļūt” no Kredītu reģistra?

Diemžēl Kredītu reģistrā glabātā informācija tur paliek vismaz 5 gadus pēc kredīta, par kuru iesniegts kavējuma protokols, atmaksas. Ja kredīts netiek apmaksāts, informācija reģistrā uzglabājas 15 gadus. Lai gan tas ir gana ilgs laika posms, kredītdevēji noteikti neizsniegs aizdevumu tikai tad, ja būs kādas aktīvas vai nenomaksātas parādu saistības. Tas ir, ja esat atmaksājis kavētu kredītu, tad jums vairs nav aktīvu parādsaistību, un nopietnas problēmas saņemt kredītu var gadīties tikai pie lielākām summām, piemēram, noformējot hipotekāro kredītu banka noteikti vērsīs uzmanību uz kādu “netikumu” kredītvēsturē.

Citi “parādnieku saraksti”

Lai gan Kredītu reģistrs ir valstiskas nozīmes parādnieku reģistrs, pastāv arī privāti kredītu reģistri. Piemēram, Creditreform, kas sadarbojas ar līzinga devējiem un tirgotājiem, vai Creditinfo, kas veido vienotu ātro kredītu uzņēmumu parādsaistību sarakstu. Šādi parādnieku saraksti ir saistoši tiem, kas nodarbojas ar mazāku parādsaistību apkopošanu (t.i., kredītdevējs var izmantot lētākus pakalpojumus, nododot informāciju par saistībām arī citiem parādu sarakstu turētājiem, nevis tikai Latvijas Bankai). Šajos kredītreģistros informācija glabājas atkarībā no datubāzes uzturētāja vēlmēm. Piemēram, Creditreform glabājas dati par aizņēmēja saistībām pēdējo 10 gadu laikā.

Komentāri (4)

Didzis

July 26th, 2015 at 2:55 pm    


Viss jau butu labi,bet kadel jaturpina maitat cilvekam dzive vel 5 gadus ja visas paradsaistibas ir nomaksatas?Jo praktiski nekur neinterese aktiva vai neaktivas Tev tas saistibas,saraksta esi,nedodam ne kreditu ne preces uz lizingu

Andrejs

January 6th, 2017 at 11:40 pm    


Gribetu uzinat savu paradu

Andrejs

January 6th, 2017 at 11:40 pm    


Ko es nesmu nomaksajis

Arnolds

January 11th, 2017 at 9:34 am    


To tu vari uzzināt pie uzņēmuma, kur ņēmi kredītu. Šis ir tīri informatīvs raksts par kredītu reģistru un to pakalpojumiem.

Pievieno komentāru

Vārds *

E-pasts *