Nebanku kredīti

Nebanku kredīti, iztiekot bez pārsteigumiem, ir kredīti, kurus izsniedz finanšu iestādes, kas nav bankas. Pie nebanku kredītdevējiem var pieskaitīt patēriņa kredīta sniedzējus, līzinga kompānijas (arī līzings ir kredīts), ātro kredītu devējus, kā arī firmas, kas izsniedz hipotekāros kredītus. Nebanku kredīti visbiežāk tiek izsniegti internetā, taču kā likums tos varat paņemt arī, piemēram, pastā vai kādā lombardu kantorī.

Nebanku kredītu sektors Latvijā

SMS nebanku kredīti

Nebanku kredītdevēju (t.i., lombardu un, pēc Latvijas Bankas terminiloģijas vadoties, citu finanšu starpnieku) tirgus Latvijā šķiet diezgan liels. Ap kādu 2012. gadu tā aktīvu lielums pārsniedza līzinga firmu aktīvu daudzumu, un pašlaik lombardi un citi finanšu starpnieki aizņem kādus 50% no Latvijas nebanku kredītdevēju tirgus, kamēr līzinga firmām tiek 44% tirgus, savukārt pārējo aizņem ieguldījumu fondi un brokeru sadarbības firmas. Interesanti, ka, lai gan krīze ir (zināmā mērā) beigusies, līzinga firmu aktīvi vēl joprojām nav ne tuvu pirmskrīzes līmeņiem, savukārt pārējie nebanku kredītdevēji, šķiet, ir izkarojuši sev kādu pirms tam nepieejamu vietu.

Lielākie nebanku kredītdevēji

SMS kredīts internetā

Starp lielākajiem nebanku kredītdevējiem, protams, jāmin gan lombardi, gan SMSCredit.lv, gan Vivus.lv, taču pēdējā laikā neslikti klājas arī tādiem aizdevējiem kā ViaSMS, Aizdevums un citiem. Starp patēriņa kredītdevējiem jāmin Bigbank, Kredits24 un citi, savukārt lielākās līzinga firmas ir banku meitas uzņēmumi (Swedbank, SEB, u.c. līzingi), kā arī citas līzinga firmas, piemēram, Mogo.

Nebanku kredītdevēju tirgus aktīvi – tas ir, uzņēmuma līdzekļi, kas attēloti grāmatvedības bilances aktīvā, – ir sasnieguši 166 miljonus eiro, un šī summa pieaug par kādiem 4-5% gadā. Gaidāms, ka tuvākā nākotnē līzinga firmu pakalpojumi kļūs nedaudz populārāki, savukārt citi finanšu starpnieki (t.i., galvenokārt lombardi un ātro kredītu devēji) kļūs mazāk izmantoti, ekonomikai atgriežoties ierastajās sliedēs, kā arī parādniekiem atmaksājot krīzes gados iemantotos parādus. Cita starpā jaušama arī augoša uzticība ieguldījumu fondiem, kas var pavērt jaunas darbavietas apsviedīgiem baņķieriem, lai gan nebanku kredītdevēju tirgu šādi pavērsieni diez vai ietekmēs.

Komentāri

Nav komentāri

Pievieno komentāru

Vārds *

E-pasts *